Atsperes
Papildus stiprinājumiem, gultņiem, buksēm utt., atsperes ir viena no mašīnu elementu pamatgrupām. Atsperes tiek izmantotas daudzās mehāniskās sistēmās, kurās notiek relatīvā kustība starp komponentiem.
Tehniskā informācija par atsperēm
Tā kā kustība vairumā gadījumu ir saistīta ar mehāniskās sistēmas primāro funkciju, atspere ir būtiska visas funkcijas daļa. “Bez pareizās atsperes tā lieta uz priekšu neies!”, pārfrāzējot vienu no Djūka Elingtona tekstiem.
Atsperei var būt daudz ģeometrisku formu. Tā ir sastāvdaļa, kas deformējas elastīgi mehāniskās slodzes ietekmē un gadījumos, kad attiecība starp elastīgo deformāciju un slodzi ir būtiska.
Attiecību starp slodzi un novirzi dēvē par atsperes raksturlielumu jeb elastības pakāpi. Kad tiek izstrādātas mehāniskās sistēmas un rodas nepieciešamība pēc atsperes funkcijas, mēs nosakām nepieciešamo attiecību starp slodzi un deformāciju.
Atsperes veids un tās ģeometrija tiek izvēlēta, pamatojoties uz ģeometrisko telpu, kas ir pieejama atsperu funkcijai, kā arī ņemot vērā stabilitāti un izmaksas. Ir zināma veida atsperes, kuras ir telpas un izmaksu ziņā efektīvas, realizējot konkrētas funkcijas. Spirālveida atsperes, disku atsperes un viļņveida atsperes parasti izmanto aksiālās kompresijas slodzēm, un ikvienai no tām ir savs spēka un nobīdes attiecības diapazons, sniedzot telpas ziņā visefektīvāko risinājumu.
Tas pats attiecas uz rotācijas nobīdi, kad spirālveida vērpes atsperēm, pulksteņveida atsperēm, vērpes stieņiem vai slokšņu atsperēm ir pašām savs griezes momenta un nobīdes attiecības optimālais diapazons. Taču komponentam, kurā ir iebūvēta atsperes funkcija, var būt praktiski jebkāda forma. Stieples un loksnes iespējams veidot sarežģītās formās, turklāt daudziem šādiem komponentiem var būt vairākas funkcijas, un tikai viena no tām ir atsperes funkcija.
(Spirālveida) kompresijas atsperes
Ir dažādas atsperes, kas nodrošina spēka palielināšanos tad, kad aksiālais garums samazinās. Taču spirālveida kompresijas atsperes ir visbiežāk sastopamās atsperes, tādēļ tās bieži vien vienkārši tiek dēvētas par kompresijas atsperēm. Tāpat tiek ražotas dažādu ģeometrisko formu spirālveida kompresijas atsperes, taču visu atsperu kopīgā iezīme ir tā, ka stieplei ir spirālveida forma. Tinuma rādiuss un kāpums var atšķirties atkarībā no tinumu izvietojuma. Atspere uzņem slodzi pēdējos tinumos, kas parasti ir noslēgti. Tas nozīmē, ka kāpuma leņķis pēdējos divos tinumos tiek maksimāli samazināts. Atsperes gali vairumā gadījumu ir noslīpēti, tādējādi nodrošinot slodzes centrēšanu atsperē un tinumu simetrisku novirzi.
Visbiežāk tiek izmantotas lineārās cilindriskās kompresijas atsperes ar nemainīgu tinuma diametru. Arī kāpums ir nemainīgs, izņemot slēgtos pēdējos tinumus. Cilindriskajām progresīvajām kompresijas atsperēm dažādās atsperes daļās ir atšķirīgs kāpums. Koniskās kompresijas atsperes bieži vien tiek veidotas tā, lai nodrošinātu kompresiju augstumā, kas ir līdzvērtīgs stieples diametram. Novirze slodzes ietekmē parasti ir progresīva, taču kāpumu iespējams variēt tā, lai novirze slodzes rezultātā būtu gandrīz lineāra. Tinumu diametru iespējams veidot tā, lai piešķirtu atsperei mucas vai smilšu pulksteņa formu, kas nepieciešams konkrētos gadījumos.
Atsperu ligzdas ir veids, kā līdz minimumam samazināt atsperes darbībai nepieciešamo vietu. Divas vai trīs kompresijas atsperes tiek konstruētas tā, lai tās varētu ievietot vienu otrā. Līdz ar to iespējams izmantot atsperes iekšējo diametru, kas jebkurā citā gadījumā veidotu tukšu vietu. Tinumu virziens starp atsperēm labajā un kreisajā pusē attiecīgi mainās.
Šķērsgriezuma forma parasti ir apaļa, taču atkarībā no pielietojuma tam var būt arī kvadrātveida, taisnstūrveida vai ovāla forma. Kompresijas atsperes aksiālā novirze rada griezes spriedzi stieples šķērsgriezumā. Teorētiski visa veida spirālveida atsperēm iespējams pielietot daļēji analītisko metodi, ciktāl slodze ir aksiāla. Lai detalizēti analizētu citus novirzes veidus, ir nepieciešams veikt nelineāru galīgo elementu (FE) analīzi.
Stiepes atsperes
Stiepes atsperes ir spirālveida atsperes, kas nodrošina spēka palielināšanos tad, kad palielinās atsperes garums. Aplūkojot šīs atsperes sprieguma analīzes kontekstā, tās līdzinās spirālveida kompresijas atsperēm. Tomēr pretēja slodzes virziena gadījumā atsperei ir jābūt dažām atšķirīgām iezīmēm.
Stiepes atsperes galiem ir jānovada stiepes spēks. Vistipiskākais risinājums parasti ir stieples saliekšana atsperes galos, veidojot vēlamo formu, kas var būt āķis vai slēgta cilpa. Turklāt atsperes gals var būt izvietots tā, lai spēks tiktu centrēts pa atsperes asi, vai arī atrasties ārpus centra. Tāpat iespējams variēt cilpas augstumu un diametru, ņemot vērā attiecīgos ražošanas procesa ierobežojumus.
Šāda veida stiepes atsperes integrētais gals bieži vien kļūst par “ķēdes vājāko posmu”, ja atspere tiek izmantota dinamiskā vidē ar daudziem slodzes cikliem.
Tam par iemeslu ir sprieguma koncentrācija un neizdevīgā atlikušā sprieguma sadale āķim nepieciešamajā liekumā. Šis aspekts ir jāņem vērā, ja atsperi paredzēts izmantot izteikti dinamiskā vidē, taču tā vietā, lai konstruētu visu atsperi ar zemu sprieguma līmeni atsperes āķa aizsardzībai, bieži vien tiek izmantoti risinājumi ar atsevišķiem uzgaļiem.
Tinumi parasti ir ļoti cieši un rada sākotnējo nospriegojuma spēku. Atsperes novirze ir novērojama, tiklīdz ārējais spēks pārsniedz sākotnējo nospriegojumu. Salīdzinājumā ar atsperi bez sākotnējā nospriegojuma, sākotnējais nospriegojums samazina atsperes garumu. Stiepes atsperes, kas pēc to uztīšanas ir tikušas cietinātas un atlaidinātas, nerada sākotnējo nospriegojumu. Tāpat atsevišķos gadījumos ir nepieciešams izmantot stiepes atsperes bez sākotnējā nospriegojuma un atstarpes starp tinumiem.
Vērpes atsperes
Spirālveida vērpes atsperes tiek izmantotas rotācijas kustību nodrošināšanai, un tās novirzes brīdī rada griezes momentu. Daudzos gadījumos šis griezes moments drīzāk tiek izmantots kā spēks, kas attiecīgajā situācijā ir līdzvērtīgs sviras radītajam griezes momentam – perpendikulārajam attālumam no spēka līnijas līdz atsperes centram. Dažas atsperes, kurām ir spirālveida forma, teorētiski ir vienkāršāk izmantojamas nekā stiepļu komponenti.
Slodze atsperes korpusā nonāk caur tās kājiņām, kuru garums var būt atšķirīgs. Tās gan pamatā ir tangenciālas, radiālas vai aksiālas. Tangenciālās kājiņas ir visvienkāršākās, jo tās vienkārši ir vērstas uz āru no punkta, kurā beidzas uztītās atsperes korpuss. Radiālās kājiņas ir vērstas vai nu radiāli uz iekšu, vai arī radiāli uz āru. Protams, kājiņas var būt vērstas jebkurā virzienā gan tangenciālajā, gan radiālajā vērsumā, jo tās iespējams noliekt par vairāk nekā 90°. Tāpat kājiņām iespējami vairāki liekumi.
Gluži kā attiecībā uz jebkuru vērpes atsperi, slodze atsperē nonāk griezes momenta nevis punktveida spēka ietekmē. Tas nozīmē, ka tiek nodrošināta vienmērīgāka novirzes un nospriegojuma sadale, ja kājiņas ir fiksētas. Spēka pāris, kas iedarbojas uz kājiņām, nodrošina labāku atsperes darbību un ilgāku kalpošanas laiku salīdzinājumā ar koncentrētu spēku.
Auksti uztītajām vērpes atsperēm ir uztīšanas rezultātā radītais nospriegojums, kas nodrošina lielāku elastības robežu, ja tās darbojas virzienā augšup pa tinumu nevis lejup pa tinumu. Tās bieži vien tiek uztītas uz tapņa (taču ne vienmēr, ja kājiņas nav pienācīgi nofiksētas), tādēļ ir jāpārliecinās, ka tapnis netraucē diametra samazināšanos slodzes ietekmē virzienā augšup pa tinumu. Pretējā gadījumā atsperes kājiņas būs vienīgā atsperes daļa, kas būs pakļauta novirzei, kā rezultātā atspere pārslodzes gadījumā nebūs lietojama. Tas pats notiek tad, ja aksiālā telpa nav pietiekama garuma palielinājumam, slodzei iedarbojoties virzienā augšup pa tinumu.
Spirālveida vērpes atspere tiek nospriegota lieces laikā. Lai paredzētu griezes momenta un novirzes attiecību un nospriegojumu, parasti tiek izmantotas atbilstošajās datorprogrammās īstenotās analītiskās metodes. Šo metožu pamatā ir pieņēmums, ka slodzi rada griezes moments vai spēku pāris un tiek nodrošināta vienmērīga lieces sprieguma sadale atsperē. Kājiņas būtiski ietekmē tādu atsperu novirzi, kurām ir tikai daži tinumi un/vai garas kājiņas, un tas ir jāņem vērā, veicot aprēķinus.
Stiepļu komponenti
Stiepļu komponentiem var būt praktiski jebkāda ģeometriska forma, ciktāl to ražošanas ziņā iespējams izveidot. Tie bieži vien pilda atsperes funkciju, taču tajos ir integrētas arī citas funkcijas, piemēram, citu komponentu nofiksēšana montāžas laikā. Atsperes funkcija var būt relatīvi vienkārša, un tā nereti ir saistīta ar citu komponentu montāžu un demontāžu.
Ņemot vērā šo komponentu atsperes funkciju, materiāla nospriegojums būtībā rodas lieces ietekmē. Tā kā to ģeometrija un robežnosacījumi bieži vien ir sarežģīti, slodzes un novirzes attiecību bieži nākas noteikt, veicot FE analīzi. Tomēr vairumā gadījumu stiepļu komponentu dizains tiek saskaņots starp klientu un mūsu tehniķiem, pēc tam izgatavojot dažāda izmēra paraugus, lai noteiktu, kurš izmērs rada atbilstošo slodzes un novirzes attiecību, proti, vēlamo rezultātu.
Atsperu zari
Atsperu zari ir ieguvuši šādu nosaukumu, ņemot vērā to pielietojumu lauksaimniecības nozarē augsnes kultivēšanai vai siena novākšanai. Kas attiecas uz to konstrukciju, tiem ir vērpes atsperes forma, taču to atšķirīgā iezīme ir garās kājiņas. Vairums atsperu zaru ir dubultas vērpes atsperes, proti, katram zaram ir divi tinumu korpusi (viens labajā pusē un otrs kreisajā pusē).
Izstrādājot atsperes, ir jāņem vērā, ka attiecībā uz slodzi runa drīzāk ir par kājiņas gala lineāro novirzi punktveida slodzes nevis rotācijas un griezes momenta rezultātā.
Atsperu zari tiek pakļauti lielai dinamiskajai slodzei. Tā kā slodzes diapazons būtībā nav prognozējams, atsperes ir jāizstrādā, ņemot vērā maksimālos dinamiskās slodzes ciklus un paredzot drošības rezervi.
Vērpes stieņi
Vērpes stienis ir formas ziņā visvienkāršākais atsperu veids. Vērpes stieņa aktīvā daļa ir taisna stieple, kuras galus iespējams noliekt par 90 grādiem, tādējādi nodrošinot griezes momenta pārvadi uz vērpes stieņa. Elastības pakāpe ir atkarīga vienīgi no stieples garuma, materiāla kvalitātes un šķērsgriezuma.
Šīs vērpes tipa atsperes ir īpaši piemērotas gadījumos, kad nepieciešams samazināt radiālo lielumu, bet ir pieejams pietiekami liela telpa aksiālajā virzienā.
Disku atsperes
Disku atsperes, ko dēvē arī par šķīvjatsperēm, ir pieskaitāmas pie kompresijas atsperēm. Tās līdzinās aksiāli simetriskam koniskam diskam ar caurumu vidū, kura konusa leņķis samazinās, kad tas tiek pakļauts aksiālai slodzei. Materiāls ir pakļauts spriegumam diska aploces virzienā, spiedes spriegumam izliektajā pusē un stiepes spriegumam ieliektajā pusē.
Lielas slodzes un relatīvi mazas novirzes gadījumā disku atsperes bieži vien ir labāka alternatīva nekā spirālveida kompresijas atsperes. Ja pieejamā radiālā telpa ir maza, arī šādā gadījumā ieteicams izmantot disku atsperes. Disku atsperes iespējams izmantot kā vienu disku, taču vairumā gadījumu diski atrodas viens uz otra. Tos iespējams izvietot virknē, lai palielinātu novirzi, vai arī paralēli, lai palielinātu spēku. Tāpat diskus vienlaicīgi iespējams izvietot gan paralēli, gan virknē.
Disku atsperēm un to blokiem ir raksturīga nedaudz regresīva spēka un novirzes attiecība, proti, atsperojuma pakāpe novirzes rezultātā samazinās. Tas, cik izteikts ir šis efekts, lielā mērā ir atkarīgs no konusa augstuma un biezuma.
Disku atsperu izmēri ir noteikti standartā EN 16983, un bieži vien risinājumu ar vēlamo atsperes raksturlielumu iespējams rast, novietojot standarta diskus vienu virs otra. Tāpat iespējams pielāgot specifiskus izmērus pēc klienta vēlmēm. Standartā EN 16983 diski ir iedalīti trīs izmēru sērijās, proti, A sērijas diskiem ir raksturīga maza konusa augstuma un biezuma attiecība un līdz ar to praktiski lineāra novirze spēka ietekmē. C sērijas diskiem ir izteikti regresīvs raksturs, savukārt B sērijas diski ietver abu iepriekšminēto sēriju disku īpašības. Jāpiebilst, ka A sērijas diskiem arī ir raksturīgs lielāks stingums (lielāks spēks un mazāka novirze), savukārt C sērijas diskiem šīs īpašības ir pavisam pretējas.
Standartā EN 16983 diski ir iedalīti arī trīs grupās atkarībā no materiāla biezuma un ražošanas procesa prasībām. 1. grupā ietilpst diski, kuru biezums nepārsniedz 1,25 mm, savukārt 2. grupā – diski, kuru biezums ir 1,25 mm līdz 6 mm. Savukārt 3. grupā ietilpst diski, kuru biezums pārsniedz 6 mm. No lietotāja perspektīvas 1. un 2. grupas diski ir diezgan līdzīgi. 3. grupā ietilpstošajiem diskiem punktā, kurā notiek spēka pārvade, ir plakana kontaktvirsma. Tādējādi paredzēts nodrošināt lielāku kontaktvirsmu un samazināt kontaktspiedienu starp diskiem, kā arī diskiem un komponentiem, kas pārvada spēku uz disku atsperu bloku. Šīs plakanās kontaktvirsmas platums ir tikai apmēram 1/150 no ārējā diametra. Tomēr tas nodrošina lielāku elastības pakāpi, ko kompensē disku izgatavošana no plānāka materiāla.
Viļņveida atsperes
Viļņveida atsperes ir pieskaitāmas pie kompresijas atsperēm. Palielinoties spēkam, samazinās atsperes garums. Viļņveida atsperes ir izgatavotas no plakanas velmētas stieples, tādēļ to šķērsgriezumam ir praktiski taisnstūrveida forma, taču ar noapaļotām malām. Tinums ir veidots spirāles formā ar specifisku diametru un tinumu skaitu, taču stieple ir izvietota viļņveida formā visā tās garumā. Stieples liekumam ir praktiski sinusoīda viļņu forma, un šo viļņveida liekumu skaits uz tinumu ir apmēram 3,5 vai 4,5, taču tas var atšķirties atkarībā no tinuma diametra. Viļņveida liekumu skaita decimāldaļa uz vienu tinumu vienmēr ir 0,5, jo viļņveida liekuma galam ir jāsaskaras ar nākamā tinuma viļņveida liekuma zemāko punktu.
Viļņveida atsperes ir visatbilstošākais kompresijas atsperu risinājums gadījumos, kad atsperes darbībai pieejamā vieta ir veidota gredzenveida formā, tā ir ļoti šaura radiālajā virzienā un mazam atsperes garumam ir nepieciešams salīdzinoši liels spēks. Viļņveida atsperes iespējams izgatavot arī tā, lai viļņveida liekumi atrastos arī gala tinumos, kā rezultātā tiek nodrošināta pilnīgi visu tinumu izmantošana un mazs atsperes garums. Plakans (līdzens) gala tinums samazina kontaktspiedienu, taču tajā pašā laikā atsperei ir viens praktiski neizmantojams papildu tinums un līdz ar to lielāks garums.
Viļņveida paplāksnes var būt slēgtas vai atvērtas. Slēgtā tipa viļņveida paplāksnes tiek izgatavotas no lokšņu vai slokšņu materiāla.
Atvērtā tipa viļņveida paplāksnes parasti tiek veidotas no plakanas velmētas stieples gluži tāpat, kā viļņveida atsperes.
Viļņveida atsperes un paplāksnes rada lieces spriegumu. Ikviena no tām ir kā sija, kas tiek balstīta attiecīgajos saskares punktos. Tādēļ viļņveida liekumu skaits uz tinumu būtiski ietekmē elastības pakāpi, kas palielinās līdz ar tinumu skaita ceturto pakāpi.
Vītņu atsperes
Vītņu atsperes tiek izmantotas kompresijas mērķiem, un tās tiek izgatavotas no materiāla ar taisnstūrveida šķērsgriezumu. Materiāls ir savīts koniskā formā, tinumiem savstarpēji pārklājoties. Vītņu atsperes kompresijas laikā starp tinumiem var rasties ievērojama berze, un šīs atsperes bieži vien tiek izmantotas gadījumos, kad nepieciešams absorbēt enerģiju.
Lielās vītņu atsperes iepriekš tika izmantotas vilciena vagonu buferiem, taču to vietā tagad tiek izmantotas gredzenatsperes daudzos līdzīgos pielietojumos.
Dubultās vītņu atsperes tiek iebūvētas dārza šķērēs, un tās tiek uztītas, izmantojot “V” formas veidni, lai atspere vītos simetriski ap aksiālo centru.
Materiāls tiek nospriegots galvenokārt vērpes veidā, taču sprieguma sadale un teorētiskā vītņu atsperu darbība ir diezgan sarežģīta.
Pulksteņveida atsperes
Arī pulksteņveida atsperes ir vērpes atsperes, un tās ir pilnībā pretējas vērpes stieņiem, ņemot vērā atsperes darbībai pieejamās vietas formu, jo pulksteņa atsperes novirze tiek palielināta, palielinoties tinumu skaitam. Tas nozīmē, ka ir jābūt pieejamai radiālajai telpai. Šīs atsperes ir izgatavotas no materiāla ar taisnstūrveida šķērsgriezumu, kas ir vai nu plakana velmēta stieple vai auksti vai karsti velmēta loksne.
Slodze atsperē nonāk caur atsperes kājiņām, kas parasti ir vērstas uz iekšpusi 90 grādu leņķī un iestiprinātas vārpstas atverē. Uz āru vērstās kājiņas var būt dažādas.
Kas attiecas uz spirālveida vērpes atsperēm, spēku pāra radītā slodze uz kājiņām nodrošina labāku atsperes reakciju un dinamisko kalpošanas laiku, nekā tad, ja slodzi rada vienīgi punktveida spēks.
Pulksteņa atsperes darbojas bez tinumu saskares un līdz ar to bez iekšējās berzes. Tomēr tas iespējams vienīgi tad, ja slodze atsperē nonāk atbilstošā veidā, t.i., spēku pāra nevis punktveida spēka ietekmē. Ja novirze un tinumu skaits palielinās, ir grūti izvairīties no tinumu savstarpējas saskares, kā rezultātā šo atsperu konstrukcijai pakāpeniski ir jālīdzinās lokšņu atsperēm.
Slokšņu atsperes
Slokšņu atsperes ir plakanas spirālveida atsperes, kas satītas daudzos slāņos ciešā tinumā. Tās parasti izmanto elektrības kabeļu vai drošības jostu satīšanai. Tās līdzinās pulksteņveida atsperēm, taču to slokšņu garums un tinumu skaits ir daudz lielāks. Turklāt slokšņu atsperes rada dabisku iekšējo berzi, ņemot vērā radiālo saskari starp slokšņu tinumiem.
Slokšņu atsperes darbojas līdzīgi, kā pulksteņveida atsperes. Visizplatītākajām šāda veida atsperēm radiāli uz iekšu vērstā kājiņa, kas atrodas tinuma vidū, tiek iestiprināta vārpstā. Uz āru vērstās kājiņas var būt dažādas, taču fiksētais ārējais gals un spēku pāra radītā slodze nodrošina simetrisku slodzes sadalījumu tinumos un līdz ar to vislabāko atsperes reakciju un dinamisko kalpošanas laiku.
Izšķir tradicionālās spirālveida atsperes un nospriegotās atsperes. Nospriegotās atsperes nodrošina lielāku griezes momentu un līdz pat 50 apgriezienus, savukārt tradicionālās spirālveida atsperes nodrošina ne vairāk, kā aptuveni 20 apgriezienus, taču nospriegoto atsperu dinamiskais kalpošanas laiks ir īsāks.
Slokšņu atsperes ražošanas laikā bieži vien tiek iebūvētas to pastāvīgajā korpusā vai arī tām tiek paredzēts pagaidu korpuss, kas montāžas laikā tiek ievietots pastāvīgajā korpusā. Slokšņu atsperes vienmēr nepieciešams iepriekš nospriegot, veicot pāris apgriezienus, un darba apgriezienu skaits tiek skaitīts no šīs iepriekšējās nospriegošanas pozīcijas. Iepriekšējās nospriegošanas apjoms ir atkarīgs no atsperes dizaina. Iepriekšējās nospriegošanas sākumā griezes momenta un apgriezienu attiecība ir praktiski lineāra līdz nospriegojuma punktam, kad atliek pāris apgriezienu, pirms visa sloksne ir cieši aptīta ap iekšējo diametru un atspere atrodas ciešā pozīcijā.
Slokšņu atsperes iespējams izmantot arī kā motora atsperes. Šādā gadījumā sloksnes ārējais gals tiek aptīts ap otro vārpstu. Ja sloksne tiek tīta pretēji virzienam, kādā tā atrodas sākuma pozīcijā, ar to saprot B tipa motora atsperes. Mazāk izplatītas ir A tipa motora atsperes, kuru sloksne ir uztīta tādā pašā virzienā, kādā tā ir vērsta tās sākuma pozīcijā.
Nemainīga spēka atsperes
Nemainīga spēka atsperes ir stiepes atsperes, proti, jo lielāks atsperes garums, jo lielāks atsperes spēks. Tā kā šis spēka kāpums ir ļoti neliels, šīs atsperes dēvē par nemainīga spēka atsperēm. To pamatā ir cieši satīta slokšņu materiāla spole ar lieces rādiusu, kas paliek nemainīgs visā sloksnes garumā. Atspere ir veidota tā, lai spole ritētu netraucēti vai nu uz vārpstas vai attiecīgajā atvērumā, spoles ārējam galam esot izvilktam.
Spoles ārējā gala izvilkšanai nepieciešamo spēku rada griezes un lieces momenta līdzsvars, kas nepieciešams, lai iztaisnotu sloksni no tās dabiskā lieces rādiusa. Nemainīgā spēka atsperu maksimālajam spēkam ir noteikta maksimālā robežvērtība, taču tās iespējams izkārtot virknē vai paralēli, lai palielinātu gan spēku, gan sasniedzamību. Tāpat iespējams izstrādāt blokus, lai šīs atsperes varētu izmantot kā kompresijas atsperes.
Apļveida atsperes
Apļveida atsperes tiek izmantotas, lai radītu radiālu, uz iekšu vērstu spēku apaļās konstrukcijās. Šīs atsperes veido apli, savienojot taisnas spirālveida atsperes abus galus. Taisnās spirālveida atsperes izmēri tiek izvēlēti tā, lai panāktu apļveida atsperes vēlamo spēka un novirzes attiecību.
Sprostgredzeni
Sprostgredzeni tiek izmantoti komponentu nofiksēšanai aksiālā virzienā. Tie aploces virzienā nodrošina 270° līdz 360° vērsumu, un tie tiek iestiprināti vai nu blokā attiecīgajā atvērumā, vai arī ārpus tā uz vārpstas. Bieži vien to funkcija aprobežojas ar to izvēršanu vai saspiešanu līdz montāžas laikā nepieciešamajam maksimālajam vai minimālajam diametram. Tomēr jāatceras, ka šāda sprostgredzena izvēršana vai saspiešana nedrīkst pārsniegt tā elastības diapazonu.
Ja sprostgredzena galos ir asi izvirzījumi, var tikt bojāti pārējie blokā esošie komponenti, kas tiek nostiprināti ar sprostgredzenu. Asos izvirzījumus iespējams nolīdzināt vai pilnībā noslīpēt, izmantojot īpašas griešanas vai aso izvirzījumu noņemšanas metodes. Attiecībā uz sprostgredzeniem, kas montāžas laikā tiek izvērsti, ir būtiski, lai tie pēc iespējas ātrāk tiktu atbrīvoti fiksācijas režīmā, jo jebkura plastiskā deformācija radīs nevis vēlamo fiksācijas efektu, bet gan fiksācijas spēka zudumu.